Jautājumi

KAS IR SFL?

Sorosa fonds – Latvija ir neatkarīgs resursu avots cilvēkiem un organizācijām, kas stiprina demokrātisku, tiesisku un tolerantu Latviju Eiropā.

(SFL “mantra” ir  Eiropa, demokrātija, tiesiskums, tolerance, ilgtspēja)

 “neatkarīgs” = resursi ir neatkarīgi no Latvijas politisko un ekonomisko grupu interesēm. Bez tam par atbalsta piešķiršanu lemj SFL valdes locekļi – Latvijas pilsoņi, kuri nav saistīti arī ar Džordža Sorosa politiskajiem uzskatiem vai biznesa interesēm

“demokrātija” = uzsvars uz:

• līdzdalību (“ikvienam ir roka jāpieliek”) kā pretstatu pasīvai vērošanai
• viedokļu daudzveidību (“nevienam nav patiesības monopola”)
• mazākuma viedokļa respektēšanu un vārda brīvību
  (Voltērs: “es ienīstu jūsu viedokli, bet es atdošu savu dzīvību par jūsu tiesībām to izteikt”)

“tiesiskums” = uzsvars uz:

• taisnīgu tiesu, profesionālu un neatkarīgu (brīvu no koruptīvas ietekmes)

“tolerance” = spēja akceptēt dažādo, atšķirīgo, svešo kā pretstats totalitārismam

(bet tolerancei ir robežas: "there's only one thing I can't tolerate – and that's intolerance")

“Eiropa” = uzsvars uz:

• SFL vērtības ir Eiropas vērtības
• Plašākā Eiropa: Eiropas integrācija veicināja Latvijas attīstību, tāpat arī tā veicinās Austrumeiropas valstu attīstību

 

BEZPARTEJISKS, BET SABIEDRISKI POLITISKS

SFL ir bezpartejisks, tas neatbalsta nevienu partiju vai vēlēšanu kampaņu.

• SFL piedalās sabiedriskās politikas procesā (pats un sniedzot atbalstu citām organizācijām):
• pauž savās vērtībās balstītus un pētījumos pamatotus viedokļus;
• atbalsta politisko lēmumu un uzvedības pamatotu vērtēšanu;
• atbalsta pilsoņu aktīvu līdzdalību poltisko lēmumu veidošanā un pieņemšanā;
• aicina pieņemt lēmumus, kuri savā būtībā ir politiski.

NAUDA UN POLITIKA: PARTIJAS UN NVO

Ārvalstu nauda “politiskām NVO” (kvazipartijām)?

SFL ideju resursu pamatā ir atvērās sabiedrības principi – tiesiskums, integrēta sabiedrība, indivīda aktīva attieksme pret procesiem sabiedrībā.

SFL cilvēku resursi veidojušies gadu gaitā no cilvēkiem, kas ar SFL atbalstu studējuši labākajās augstskolās, apmeklējuši starptautiskas konferences un seminārus un īstenojuši Latvijas sabiedrībai svarīgus projektus.

SFL tīkls: lieli un mazi demokrāti, kas aizstāv visdažādāko cilvēku intereses: cilvēktiesības, politiskās brīvības, pacientu tiesības, maznodrošinātos, kam nepieciešama juridiskā palīdzība, u.c.

Kāpēc dažas avīzes un politiķi apsūdz fondu?

SFL traucē tiem, kas baidās no kritikas, atklātības un atbildības.

SFL atbalstītās organizācijas aktīvi analizē Latvijas politiskos notikumus, vērtē politiķu lēmumus un seko līdz politisko partiju tēriņiem. Šīs organizācijas nebaidās paust savu viedokli publiski un nemeklē kompromisu ar politiķiem. Uzbrukumi SFL atbalstītajām organizācijām nāk no pusēm, kuru interesēs nav veidot atbildīgu un caurskatāmu varu Latvijā.

 

Kāda ir atšķirība starp NVO un politisko partiju?

Normālās demokrātiskās valstīs nevalstiskās organizācijas (NVO) aktīvi piedalās sabiedriskās politikas procesos un aizstāv dažādas idejas un vērtības. NVO darbības pamatā nav vēlētāju dota politiska vara. To ietekmes avots ir idejas, darbi, zināšanas un piesaistītie resursi. NVO atšķirībā no partijām necīnās par politiskās varas iegūšanu. Robežšķirtne starp nevalstiskajām organizācijām un politiskajām partijām ir kandidēšana vēlēšanās, kur, uzvaras gadījumā, partija iegūst izpildvaru un likumdošanas varu.

NVO grib ietekmēt politisko varu, bet netiecas to iegūt. Šādas politikās līdzdalības tiesības paredz Satversme. Jebkuram pilsonim, medijam vai NVO ir neatņemamas tiesības izteikt un aizstāvēt idejas, tai skaitā politiskas. Protams, ka sabiedriskā labuma organizāciju darbība nedrīkst būt vērsta uz partiju vai to vēlēšanu kampaņu atbalstīšanu. Bet nejauksim demokrātisku diskusiju un kritiku ar piedalīšanos vēlēšanu kampaņā!

 

Vai var ierobežot NVO politisko līdzdalību?

Latvijas Satversmes 100. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, kā arī paust savus uzskatus.

Latvijas likumdošana paredz, ka biedrības un nodibinājumi ir tiesīgi izplatīt informāciju par savu darbību, organizēt sapulces, gājienus un pat piketus. Organizācijas var vērsties valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī aizstāvēt savu biedru intereses.

Nesen Sorosa fonds bija spiests pārtraukt darbu Turkmenistānā, Baltkrievijā un Krievijā. A.Lemberga izteikumi par fonda slēgšanu Latvijā ir ļoti līdzīgi totalitāro līderu Ņijazova, Lukašenko un Putina izpratnei par demokrātiju.   

 
Kāpēc Aivars Lembergs uzskata, ka Sorosa fonds – Latvija, Providus un Delna ir viņa politiskie ienaidnieki?

Aivars Lembergs mēģina novērst uzmanību no kukuļdošanas izmeklēšanas, kuru par Lemberga darbiem veic Latvijas Ģenerālprokuratūra.

Par laimi, Latvija nav Baltkrievija. Lembergs nav Lukašenko, un nekāda padomju propagandas kampaņa Latvijā nenodrošina deputāta imunitāti pret kriminālvajāšanu.

SFL ir bezpartejiska sabiedriska organizācija, kas veicina demokrātiju, tiesiskumu un toleranci. SFL neatbalsta politiskās partijas un to vēlēšanu kampaņas.

Kāpēc Soross dod naudu labdarībai?

Sorosa ģimene Ungārijā piedzīvoja gan nacistiskā režīma, gan komunistiskā režīma teroru. Kā daudzi cilvēki Latvijā, Soross glābās no represijām ārzemēs. Viņš veiksmīgi studēja Lielbritānijā un viņam veicās starptautisko investīciju biznesā. Kad viņam parādījās brīvi līdzekļi, Soross nolēma tos ziedot Austrumeiropas valstīm. Viņš ziedo ar mērķi, lai pilsoniskā sabiedrība būti tik spēcīga, ka tā vairs nekad nepieļautu totalitāru režīmu atgriešanos.

Kas būtu saprotamāks naudas tērēšanas veids? Jaunas jahtas iegāde, popzvaigzņu aicināšana mājas ballītēs, plastiskā operācija? Vai šīs lietas liekas labākas? Vai tie bagātnieki, kas parādās Privātajā dzīvē ar dārgiem atvaļinājumiem un jaunām mājām sabiedrībai dara vairāk laba?

 
Vai Dž. Soross grib ietekmi Latvijā?

Sorosa biznesa un politiskās intereses ir šķirtas no fonda darbības Latvijā. Visus lēmumus par atbalstu projektiem pieņem SFL valde, kuru veido cienījami un augsti profesionāli Latvijas cilvēki.

Sorosa sniegto atbalstu Latvijas valstij novērtēja Latvijas prezidente un Trīszvaigžņu ordeņa padome, kas 2005. gadā Sorosam piešķīra augstu atzinību – Trīszvaigžņu ordeni.

 
Vai Soross atbalstīja revolūciju Gruzijā un Ukrainā?

Sorosa fondi Ukrainā un Gruzijā atbalstīja to, ka šajās valstīs notiek godīgas vēlēšanas. Fondi rīkoja priekšvēlēšanu diskusijas un izplatīja informāciju par visiem kandidātiem, lai cilvēki varētu veikt informētu izvēli. Vissvarīgākais – fonds atbalstīja NVO, kas strādāja, lai valstīs tiktu ievērots vēlēšanu likums. Piemēram, Gruzijā NVO ar fonda atbalstu veica iedzīvotāju aptauju pēc balsošanas. Tās rezultāti parādīja milzīgu nesakritību ar oficiālajiem rezultātiem un bija skaidrs, ka valsts vara mēģināja sagrozīt vēlēšanu rezultātus.

 

Vārds

Uzvārds

E-pasts

Jautājums