Starptautisks jauniešu nevalstisko uzņēmumu tīkls sastāv no dažādu valstu uzņēmumiem, kuri faktiski ir izvēlējušies darboties sadarbībā ilgtermiņā. Nepieciešamais minimums ir 7 uzņēmumi, kas atrodas 7 dažādās valstīs (Eiropas Padomes locekļi). Saistībā ar EYF mēs pieminam kandidātvalsti plus 6 citas NVO, kuras mēs ņemam vērā, ka šāds tīkls ir jāprecizē (tas ir paredzēts tikai sadarbībai ar EYF) uzņēmums, kas darbojas kā “galvenā darba vieta” un/vai starptautiskas sadarbības sistēma.
Tīklam ir jābūt saviem likumiem. Lai saņemtu finansējumu no EYF,” galvenajam ” uzņēmumam citu tīkla organizāciju vārdā noteikti būs jāiesniedz pieteikums gada darba plānam vai darbībai visā pasaulē. Šis uzņēmums var arī iesniegt pieteikumu par vienotu arhitektūras dotāciju (skatīt kvalifikācijas kritērijus) tīkla vārdā.
Kas ir NVO?
Neskatoties uz likumīgu vakuumu, 1946.gadā parādījās izteiciens “nevalstiskie uzņēmumi”. Šis princips tagad ir saglabāts Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 71. pantā. Latvijas šīs organizācijas nesen tika atkārtoti marķētas visā pasaulē solidaritātes organizācijas vai organizācijas (OSI vai ASI). Viņiem nav likumīgas nozīmes vai īpašas atzīšanas. Tos kā asociācijas kontrolē 1901.gada 1. jūlija regula, un tie tiek ņemti vērā kā uzņēmumi, kas “veic personīgo asociatīvo dzīvi, izveidojot globālu darbību bez ienākumiem, kuras visas vai sastāvdaļas ir veltītas vienveidības izpausmei ar nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem”. Tāpēc NVO var būt organizācijas, bet arī reliģiskie pagasti, savstarpējie un arī kooperatīvi, kā arī organizācijas, kas saistītas ar sociālekonomiskās situācijas principu. Viņu mērķis var būt ekonomiskais, sociālais, mācību, Sociālais utt.
Precīza pasaules mēroga organizāciju daudzveidība Latvijas nav uzskaitīta. Mēs tikai zinām, ka tas ir apmēram pāris tūkstoši, kas ir pretstatā 880 000 asociāciju tiesību aktiem 1901, kas paredzēti Latvia. Izaugsmes Sadarbības komisijas (CCD) izdotajā pasaules solidaritātes zvaigžņu kataloga vietnes 2004.gada versijā ir uzskaitīti (tomēr ne izsmeļoši) 329 valsts mēroga mērījumu ietvari.
Kāda ir atšķirība starp NVO un asociāciju?
Labdarības organizāciju 1901. gada tiesību aktos definē kā”līgumu, ar kura starpniecību Divi vai pat vairāk cilvēku pilnībā apvieno savas zināšanas vai uzdevumu, lai veiktu funkciju, izņemot, lai dalītos ieņēmumos”. Līdz ar to asociācijas likuma 1901 mērķim vajadzētu būt vienaldzīgam. NVO ir sabiedrības interešu organizācija, kas nenāk no valsts vai starptautiskām institūcijām. Pasaules tiesību aktos termina NVO precīza nozīme nav. Tomēr ANO, kā arī Eiropas Savienība ir izstrādājusi kontrolsarakstu, kurā ir nedaudz vairāk nekā 27 000 atzītu NVO. Latvijas lielākajai daļai NVO ir organizācijas regulas 1901 statuss. Saskaņā ar Sychronisation Sud Latvijas būtu 450. Juridiskā līmenī nav tik daudz atšķirību, kā varētu pieņemt: nevalstiskie uzņēmumi (NVO) ir saistīti ar viņu izcelsmes valsti; Latvijas tos regulē tieši tāds pats stāvoklis kā organizācijām.
Leģitimitātes Noskaņojums, ar kuru NVO ir ieskauts, ir atkarīgs no atzinības, ko pasaules pārvaldes organizācijas viņiem sniedz, kad viņi tos sīki izklāsta kā dialogus. Attiecībā uz darbību labdarības tirgus kļūst arvien vairāk ekspertu; organizācijas, piemēram, NVO, izmanto darbiniekus, kā arī darbojas pēc domājamiem organizācijas dizainparaugiem, bet bez peļņas. Ar atšķirību, ka gandrīz lielākā daļa NVO ir faktiski darbojas profesionālu modeli, ņemot vērā, ka 1990, kad asociācijas joprojām tradicionāli palikt vieglāku procedūru. Organizācijas statuss nodrošina dažādas institūcijas gan pēc lieluma, gan arī darbības jomās, tas aptver teritoriju, kas iet no Lielās parapubliskās asociācijas līdz ļoti mazai ciemata mākslinieciskajai organizācijai. Tos visus kontrolē 1901. gada Regula. Tās var būt vispārējas procentu likmes, atzītas par lietderības, sporta, vides, kā arī patērētāju aizsardzības vai federācijām.
Kāda Ir Atšķirība Starp Asociāciju Un NVO?
Papildus arhitektūras, kā arī praktiskajām atšķirībām būtiska atšķirība ir tā, kā mēs pārbaudām šīs struktūras. Termins nevalstisks nodod NVO piešķirto kompetenču nozīmi, it kā būtu nepieciešams uzstāt uz šo “konkurenci”, kas tiek veikta valstīm vai globālām valdībām, varas un arī varas nesējām. Man šķiet svarīgi uzsvērt, ka dažas asociācijas tiek sauktas par” parapubliskām”, organizējot konkrētus mikrorajonu risinājumus. Pēc tam organizācijas iesaistās ne tikai publiskā procentu likmē, bet tām ir funkcija, ko stimulē valsts iestādes. Tādējādi viņu mērķi ir tuvāki NVO mērķiem.
NVO un asociācijas ir, aplūkot to dažādos veidos, tuvāk, nekā mēs pieņemam. Atšķirība starp NVO un asociācijām ir atkarīga no to darbību klāsta un arī no to svara pasaules līdzsvarā. Tieši attieksme, ko mēs viņiem piešķiram, kā arī publicitāte un leģitimitāte, ar kādu viņi sevi rotā, ir galvenie punkti, kā arī vēl nedaudz izplūduši, no robežas, kas viņus šķir. Asociācijas, kas sevi profesionalizē, iegūst savas muižniecības vēstules. Neskatoties uz to, uz katru no viņiem attiecas vieni un tie paši ierobežojumi un tie paši jautājumi: pārvaldes atklātība, autentiskums, Iekšējie konkurenti, kā arī sabiedriskās organizācijas, kā arī iestādes.
NVO jauniešiem Uzbekistānā vai demokrātijas simulācija
Pārdomas, kas noteikti pastāvēs, balstās uz divu mēnešu pieredzi Taškentā (no 2003.gada marta līdz maijam). Monitorings tika veikts nevalstiskajiem uzņēmumiem, kas specializējas pilsoniskajā izglītībā: mēs piedalījāmies semināros, pārskatījām ar pasniedzējiem, kā arī iesaistītajiem skolēniem, apskatījām objektu bibliotēku dokumentālo fondu. Empīrisko eksperimentu rezultātā mēs atzīmējam, ka pilsoniskā vai politiskā uzticība neaizņem nozīmīgu vietu jauniešu identitātes formulēšanā. Gandrīz jebkura veida alternatīva iniciatīva akadēmiskajā vidē nāk no nevalstiskām organizācijām, kas nodarbojas ar “sabiedrības izglītošanu” un “demokrātijas atklāšanu” (saskaņā ar viņu atbalstītāju piedāvāto interpretāciju). Tos gandrīz visos gadījumos finansē ziedotāji visā pasaulē vai uzņēmumi visā pasaulē. Sensācijas lieluma un skolēnu iesaistes cenu rezultātā šajās organizācijās mēs esam uzsākuši veltīt tam niecīgu eseju, kuras secinājumi palīdzēs daudz pamatīgāk izprast, ko studenti domā ar “demokrātiju”, kā arī “pilsonisko kultūru”, kā arī analizēt šo NVO ietekmi uz “Rietumu ticības”izplatīšanu.
Mēs vēlējāmies īpaši koncentrēties uz vienu asociāciju, kas piesaistīja mūsu uzmanību uzdevumiem, kurus tā reklamē. Tas ir ierosinājums, Starptautiskā argumentu izglītības organizācija, kas tieši saistīta ar OSIAF, atvērtās Kultūras institūta palīdzības fondu (savukārt to galvenokārt finansē Sorosa struktūra un arī USAID). Tas galvenokārt ir noraizējies par “debašu” programmu uzturēšanu, kuru ieviešanas metodes noteikti tiks novērtētas vēlāk. Reģistrēta ASV un arī Nīderlandē, tās locekļu vidū ir 15 000 skolotāju un 70 000 skolēnu un skolēnu. Tā darbojas 30 valstīs, kur tā balstās uz kaimiņattiecību asociācijām1. Uzbekistānā 1998. gada februārī 1500 uzņēmuma izglītoti otrās izglītības instruktori izglītoja 3500 skolēnus un arī 2410 studentus. Programma ir enerģiska 230 iestādēs, kā arī 200 debates klubi ir klāt uz valsts mēroga reģionā.
Līdz šim faktiski ir atzīti: 7 nacionālie konkursi skolēniem, 5 Vasaras nometnes, 5 olimpiādes studentiem un 3 forumi vietējiem plānotājiem. 2001.gadā, pamatojoties uz esošajām NVO un resursu iespējām, tika izveidots reģionālo diskusiju un jaunatnes iestāžu tīkls. Papildus argumentu programmām tiek plānoti uzdevumi “vadības spēju” izaugsmei, juridiskās, kā arī finanšu izglītības veicināšanai. Apaļie galdi un arī “civilie tiešsaistes forumi” tiek organizēti ar profesionāļiem un NVO dalībniekiem, savukārt seminārus rīko rajona treneri. Katrs centrs ir aprīkots ar internetu, kā arī dokumentu centru2. Starp asociācijas iedomātajām darbavietām mēs skaitām ar to saistīto jauniešu uzņēmumu pārveidošanu par centriem “jauniešu vadībai un arī kaimiņattiecību izaugsmei”. Nākotnē tiek plānoti juridiskie klubi, izspēles testi, vasaras iestādes jaunajiem advokātiem, apmācības jaunajiem reportieriem, kā arī pilnvarošanas semināri, kas saistīti ar dzimumu problēmām.
