“Pilsoniskā kultūra” ir kumulatīvs termins visu veidu sociālajiem uzdevumiem, ko veic cilvēki vai komandas, kuras nav ne saistītas, ne administrē valsts iestādes. Pilsoniskās sabiedrības uzņēmums ir sakārtots ietvars, kura dalībnieki piedāvā pamatinteresi ar autonomu procesu. Šāds uzņēmums kalpo kā starpnieks starp iestādēm, kā arī cilvēkiem. Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. pants nosaka pilsoniskās kultūras nozīmi Eiropas Savienības (es) lielajai administrācijai. Līguma par Eiropas Savienību pantā ir uzsvērta prasība pēc atklāta, pārredzama un normāla dialoga starp ES, kā arī pilsoniskās kultūras organizācijām, piemēram, izstrādājot priekšlikumus ES regulām. Pilsoniskās sabiedrības uzņēmumi ietver:
- Sociālie partneri (profesiju apvienības, kā arī darba devēju grupas);.
- Nevalstiskās organizācijas (piemēram, ekoloģiskai un arī klientu aizsardzībai);.
- Vietējās organizācijas (piemēram, jauniešu organizācijas un ģimenes apvienības).
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu padome iestājas par darba ņēmēju un darba devēju organizācijām ES līmenī, un tai ir arī būtisks pienākums ES tiesiskajā procesā. Nozaru sociālā dialoga komitejas noteikti tiks izveidotas, lai labāk iesaistītu sociālos partnerus lēmumu pieņemšanā. Eiropas kompensācija bieži sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, īstenojot tādus centienus kā ieinteresēto personu Diskusija ES vai kaimiņattiecību programma darbam un sociālajai solidaritātei (” Progress”).
Mūsu Sabiedrības Pamats
Sports, Teātris, kā arī mūzika, dienas aprūpes centri, īpašums un palīgdzīves vieta, vides aizsardzība, kā arī palīdzība dzīvniekiem, vietējā centība un globālā sadarbība, uguns un arī glābšanas risinājumi: neskaitāmas dzīves vietas mūsu sabiedrībā veido pilsoniskās sabiedrības organizācijas, no kurām daudzas ir labdarības. Papildus valstij un tirgum pilsoniskās kultūras organizācijas sniedz dažādus pakalpojumus. Viņi pievērš uzmanību problēmām arī pirms to atzīšanas nacionālajā politikā. Jūs esat sociālo iemeslu atbalstītājs un arī organizējat savienojumu rajonos. Tie pārstāv demokrātisko daudzveidību un pastiprina saziņu un individuālo atbildību. Viņi nāk ar dzīves gaitu no jauniem līdz veciem.
Neatkarīgi no tā, cik liela nozīme un nepieciešamība pēc empīriski pamatotiem konstatējumiem, piedāvātie dati par pilsonisko kultūru līdz šim nav bijuši pietiekami. Procesus, kā arī pilsoniskās sabiedrības attīstības modeļus nevar pārbaudīt gareniskās informācijas trūkuma dēļ. Nebija empīriska pamata pilsoniskās kultūras struktūrai un sasniegumiem, kā arī brīvprātīgai veltīšanai, tāpēc atbilstošie finansēšanas pasākumi bieži balstījās uz nedrošiem pieņēmumiem. Sociālo reformu uzdevumu gadījumā ietekme uz pilsonisko sabiedrību parasti nav ņemta vērā, pilsoniskās kultūras iespējas, kā arī starpnozaru sadarbība parasti netiek metodiski izmantotas. Tāpēc Stifterverband für pass away Deutsche Wissenschaft, Fritz Thyssen Stiftung un arī Bertelsmann Stiftung 2008.gadā izveidoja Zivilgesellschaft Zahlen ZiviZ projektā. Informācija par pilsonisko kultūru ZiviZ pētījums izstrādā ticamu datu bāzi, lai varētu risināt galvenos jautājumus par vairāk nekā 600,000 asociācijām, fondiem, kooperatīviem, kā arī bezpeļņas minimālās atbildības uzņēmumiem. Sākotnēji publicēts 2013. gadā, informācijas vākšana jāatkārto ik pēc četriem gadiem. Iegūtajā laika apkopojumā tiek pārbaudītas norises trešajā jomā, iespējas un grūtības. Pamatojoties uz brīvprātīgo aptauju, ZiviZ aptauja piedāvā pilsoniskās sabiedrības uzņēmumu viedokli. Abi pētījumi viens ar otru sniedz visaptverošu priekšstatu par pilsoniskās sabiedrības ietvariem Vācijā. ZiviZ aptaujā 2017 pievienojās vairāk nekā 6300 bezpeļņas uzņēmumu. Pirmo reizi tika iekļautas arī tīmekļa satura prioritātes. Jūs varat iegūt izpratni mūsu darba ziņās.
Pilsoniskā Kultūra Kaimiņu Jauniešiem
Brīvprātīgais darbs notiek rajonos. Par jauniešu tēmu mēs saņemam kolekciju Zivilgesellschaft, kas īpaši nodrošina asociāciju, struktūru un bezpeļņas organizāciju izmantošanu. No vienas puses, jaunos ģimenes locekļus, mazos bērnus un arī jauniešus uztur pilsoniskās kultūras saistības. No otras puses, viņi pievieno sevi klubiem, kā arī projektiem, kā arī palīdz veidot savu atmosfēru. Pamatojoties uz datiem, mēs piedāvājam tādus priekšmetus kā bērnu nabadzība, izglītība, jauni veltīti indivīdi, kā arī sniedzam idejas par to, kā sadarbība ir vienkāršāka uz vietas.
Sociālā komunikācija: “pilsoniskās kultūras pienākums ir divdomīgs” Sociālās komunikācijas jautājums, engl. Pēdējā laikā sociālā kohēzija ir ievērojami palielinājusies. Pašlaik koronavīrusa pandēmija, kā arī karš Ukrainā ar to sociālajām un finansiālajām sekām ir unikāls izaicinājums kopdzīvei: straujas un pamata sociālās pārmaiņas satrauc un polarizē daudzus cilvēkus. Jule Specht, personības psiho terapeits Humboldt-Universität zu Berlin, rīkojas ar pilsoniskās sabiedrības lomu sociālās kohēzijas jomā. Viņa vada izpētes uzdevumu ” sociālā komunikācija un pilsoniskā sabiedrība. Komunikācijas dinamika pārtraukuma laikā”, ko finansē Berlīnes Universitātes alianses Lielā šķēršļu kampaņa sociālā kohēzija. Tieši tā, kā pilsoniskās sabiedrības dalībnieki papildina realitāti, ka cilvēki kultūrā aizstāv viens otru, kā arī ir solidāri? Intervijā Specht apspriež pilsoniskās sabiedrības lomu attiecībā uz sociālo kohēziju, kādus sasniegumus pilsoniskajā sabiedrībā pašlaik var atzīt un kādus pētījumu rezultātus var izmantot.
Kāpēc sociālā komunikācija šodien ir tik būtiska?
Mēs dzīvojam nestabilos, nemierīgos laikos. Mūsu kultūru polarizē liels skaits konfliktu: starp tiem koronijas pandēmijas apstrāde, jautājumi par vides aizsardzību un arī sociālais taisnīgums. Ar Krievijas kaujas pret Ukrainu, pavisam jauni strīdi tiek iekļauti arī mūsu tauta, varas, aizsardzības, kā arī kustības politiku, kopā ar Izplatīšanas problēmām, ti, kas sabiedrībā būtu dzimšanas kādas cenas dilemma. Kāda loma šajā spēlē ir pilsoniskajai kultūrai?
Visās šajās problēmās galvenais pienākums ir pilsoniskajai sabiedrībai. Tā kā šīs problēmas galu galā ir pamanāmas, izmantojot centienus un sociālos priekšlikumus. No vienas puses, viņi ir konfliktu autobraucēji, izvirza apšaubāmus priekšmetus, kā arī rada spriedzi, kas var apdraudēt mūsu kohēziju. No otras puses, pilsoniskā sabiedrība var arī stiprināt kohēziju: tā dod iespēju solidaritātei, kā arī līdzdalībai sociālajā attīstībā, tā apvieno cilvēkus, kuri meklē parastos mērķus, un tādēļ tā ir arī līmjava, kas apvieno kultūras daļas. Tāpēc pilsoniskās kultūras funkcija ir divdomīga: tā apvieno cilvēkus savā starpā, kā arī stiprina kohēziju. Tajā pašā laikā, tomēr, tas palielina problēmas, kā arī var sadalīt kultūru.
Ko jūs izpētāt savā projektā, kā arī to, ko esat spējis iemācīties?
Mūsu darba tīkls ir sadalīts pa labi 4 primārajās jomās uzsvars: no vienas puses, mēs izstrādājam detalizētu pārskatu par pilsoniskās kultūras centieniem, ņemot vērā ne tikai klasiskās, formālās pūles-piemēram, reģistrētas organizācijas -, bet arī gadījuma kampaņas, kas galu galā kļūst arvien svarīgākas. Papildus tam mēs analizējam diskusijas pilsoniskajā sabiedrībā, lai atzītu, kā pilsoniskās sabiedrības dalībnieki rīkojas pret saviem dalībniekiem un advokātiem, sabiedrību, kā arī citiem pilsoniskās kultūras dalībniekiem. Piemēram, mums bija iespēja izmantot, cik centieni atšķiras, kurā cilvēki tie skaidri sastāv no vai atstāt ārpus savas saistības. Papildus tam mēs vēlamies tos, kas paši ir iesaistīti kā aktīvisti: kas viņus identificē, kas viņus mudina, vai viņi liekas, ka viņi var kaut ko mainīt ar savu centību? Un visbeidzot, mēs pārbaudām, kā cilvēki savstarpēji sazinās pilsoniskajā kultūrā: piemēram, kā polarizējošas problēmas tiek risinātas starp 2 indivīdiem, kā tiek risinātas politiskās problēmas starp iedzīvotājiem ar atšķirīgiem viedokļiem, kā arī kādos apstākļos tas izdodas īpaši konstruktīvā veidā?
